Žurnāls / Aizcietējums. Simptoms vai slimība?

AIZICETĒJUMS. SIMPTOMS VAI SLIMĪBA?!

Dr. Aleksejs Derovs

Dr. Jeļena Derova

Ievads.

   Aizcietējumi ir ļoti plaši izplatīti un ne velti tos pieskaita pie „civilizācijas slimībām". Piemērām, Lielbritānijā to uzskata par slēpto nacionālo problēmu, kur no tās kaites cieš līdz 50% iedzīvotāju. Amerikas Savienotas Valstīs no biežiem aizcietējumiem cieš ~5 milj. cilvēku. Lielāka daļa no tiem ir sievietes vai cilvēki vecāki par 65 gadiem. Toties jautājums par aizcietējumu definīciju nav pilnīgi noskaidrots, jo defekāciju regularitāte ir diezgan atšķirīga dažādiem cilvēkiem: no 25-30% veseliem cilvēkiem vēdera izeja ir vairāk pa vienu reizi dienā, bet 7-8% vienu reizi 2-3 dienās. Visbiežāk zem aizcietējumiem saprot regulāru ilgstošu vēdera izejas aizturi (vairāk par 48 st.), apgrūtinošu zarnu trakta iztukšošanu (pat ikdienišķu gadījumā, ja slimnieks ir spiests sasprindzināties vairāk par 25% defekācijas laika), kā arī sistemātisku nepietiekošu fēču izdali (mazāk par 300 g. 72 stundās). Periodiski gandrīz visi cilvēki cieš no aizcietējumiem. Galvenie cēloņi ir nabags vienveidīgs uzturs un fizisku aktivitāšu trūkums. Vairākos gadījumos aizcietējumi ir īslaicīgi un neizsauc lielas problēmas. Svarīgi apzināties, ka aizcietējumi ir simptoms, nevis slimība. Saprotot aizcietējumu etioloģiju, būtību, prevenciju un ārstēšanu ir iespējams atvieglot dzīvi vairākiem pacientiem.

Fizioloģija.

   Resnās zarnas fizioloģija. Zarnas ir muskulārs orgāns, kas ir bagātīgi inervēts, un ir spējīgs absorbēt līdz 90% tajā nokļūstoša šķidruma. Himusa izmaiņas no šķidra uz pusšķidru notiek labajā resnās zarnas pusē un colon transversum. (zīm.1.). Neskatoties uz to, ka nesagremots uzturs nokļūst līdz zarnām 2-3 stundu laikā, process, kamēr tas noformēsies fēču masā un izies cauri zarnām var aizņemt no 2 līdz 5 dienām. Šis pagarināts tranzīta laiks ir svarīgs aspekts zarnu funkcijā, jo nodrošina nepieciešamu laiku ūdens reabsorbcijai. Colon descendens kalpo par cauruļvadu pa kuru fēču masa pārvietojas līdz rectosigmoideum. Rectosigmoideum ir „noliktava", kur fēču masa apstājas un turpinās ūdens reabsorbcija. Tālākas kontrakcijas un colon descendens un rectosigmoideum iztukšošanas tiek stimulētas ar ēšanu. Rectum daļā iegurņa muskuļi (m. levator ani, m. puborectalis) veicina fekāliju aizturi un defekāciju. (zīm.2.). M. puborectalis spazmē rectosigmoideum, kas atvieglo fēču aizturi (kontinenci). Šī procesa arī piedalās abi anus sfinkteri (iekšējais un ārējais). Par tieksme uz defekāciju signalizē fekāliju propulsijas no colon sigmoideum uz rectum. Rectum izplešanas izsauc iekšēja anus sfinktera relaksāciju. Tālāk, lai notiktu defekācija ir jāatslābst anus ārējam sfinkteram un m. puborectalis. Iegurņa muskuļi nolaižas, tādējādi panākot rectum un anus iztaisnošanas. Defekāciju veicina tupus vai sēdus stāvoklis un paaugstināts intraabdominālais spiediens. Defekācijas „iemaņas" attīstās agrā bērnībā un parasti saglabā spontānumu visu atlikušu dzīvi. Toties, šis spontānums var pazust dažādu iemeslu dēļ, piemēram, traumas gadījumā.

Etioloģija un patoģenēze.

   Aizcietējumu etioloģija un mehānismi ir ļoti daudzveidīgi. Tādēļ eksistē vairākas klasifikācijas, kuru pamatā ir vai nu etioloģiskais moments, vai nu patoģenēze, vai nu topogrāfiskais princips.

Romas-II kritēriji:
   Aizcietējumi ir tad, ja pacientam, kurš nelieto caurejas līdzekļus, ir
vismaz 2 no šādiem simptomiem 12 nedēļu laikā pēdējos 12 mēnešos.
Vairāk nekā 25% gadījumu:
a) zarnu iztukšošanās notiek retāk par 3 reizēm nedēļā
b) fekālijas ir cietas konsistences („spirveidīgas")
c) zarnu iztukšošanās notiek nepilnīgi
d) zarnu iztukšošanās saistīta ar lielu fizisku piepūli (stipru spiešanos)
e) nepieciešamība digitāli palīdzēt iztukšot zarnu

Frolkisa klasifikācija:
1. Alimentārie aizcietējumi
2. Neirogēnie aizcietējumi (psihogēni, diskinetiski, reflektori, pie organiskām CNS saslimšanām
3. Hipodinamiskie aizcietējumi
4. Aizcietējumi pie iekaisīgām zarnu slimībām
5. Proktogēnie aizcietējumi
6. Mehāniskie aizcietējumi
7. Aizcietējumi pie resnās zarnās attīstības anomālijām
8. Toksiskie aizcietējumi (novēro pie saindēšanas ar svinu, dzīvsudrabu, tāliju utt.
9. Medikamentozie aizcietējumi
10. Aizcietējumi pie endokrīnām saslimšanām
11. Aizcietējumi pie asinsvadu patoloģijām (hroniska mezenteriālā nepietiekamība, portālā hipertensija (aizcietējumi mēdz iet pa priekšu ascitam))
   Virzoties uzturam caur zarnām, tās formē fēču masu un absorbē ūdeni. Muskuļu kontrakcijas stumj to uz taisno zarnu, kuru sasniedzot, fēču masa jau ir cieta, jo lielāka daļa no ūdens tika absorbēta. Ļoti cietas un sausas fekālijas rodas, ja zarnas absorbē ļoti daudz ūdens vai ja zarnas kontrakcijas ir vājas un gausas, tādējādi fēču masa pārvietojas caur zarnām ļoti lēni.
   Alimentārie aizcietējumi ir saistīti ar iracionālu uzturu. Tas nozīme, ka pacients vai nu lieto rafinētu uzturu, kas nesatur šķiedrvielas vai nu ēd produktus, kuriem ir aizcietinoša darbība, respektīvi, tas ir stipra tēja, kakao, manna, risi, sarkanvīns, mellenes u.c. Šķiedrvielas, gan šķīstošas gan nešķīstošas, ir augļu, dārzeņu vai labības sastāvdaļa, ko organisms nav spējīgs sagremot. Šķīstošas šķiedras viegli šķist ūdenī un zarnas pārvēršas mīkstas želejveidā struktūrās. Nešķīstošas šķiedras aizceļo caur zarnām gandrīz neizmainītas. Šādas struktūras palīdz izvairīties no cietām sausām fekālijām, kam ir grūti iet cauri. Mūsdienu cilvēki ēd pārāk daudz rafinētu un pārstrādātu ēdienu, no kuras naturālas šķiedras tika evakuētas. Nozīme ir arī dzeramajam ūdenim, jo mainot dzīves vietu dažreiz veseliem cilvēkiem rodās problēmas ar vēdera izeju. Uzņemtais šķidrums padara zarnu kustības mīkstāk un atvieglo fēču masas pārvietošanu.
   Psihogēnie aizcietējumi parasti rodās, kad cilvēki ignorē vai apslāpē defekācijas tieksmi. Šāda situācija parasti pastāv cilvēkiem strādājot dažādas maiņās, komandējumos, ilgstošos ceļojumos, rītā steigā, antisanitāros apstākļos tualetēs; bērniem - spēļu laikā vai skolā, kautrības dēļ. Šāda prakse var novest pie pilnības defekācijas tieksmes nodzīšanas.
   Diskinetiskie aizcietējumi rodās pie zarnu motorikas traucējumiem. Tie ir sastopami gan pie hipermotorām diskinezijām resnās zarnas nepropulsīvo segmentāro kustību paātrināšanas rezultātā, gan pie hipomotorām diskinezijām, kad notiek zarnas visu veidu kontrakciju samazināšanas.
   Pie reflektoriem aizcietējumiem pieskaita defekācijas traucējumus, kas attīstās pie dažādām slimībām, pirmām kārtām - pie gremošanas trakta slimībām, respektīvi, pie čūlas slimības, kas norisinās ar hipersekrēciju, žultsakmeņu slimības, hroniska holecistīta, pankreatīta. Bieži aizcietējumi pavada iekaisīgas dzemdes un piedēkļu saslimšanas sievietēm un hronisks prostatīts - vīriešiem.
Pacientiem ar centrālās nervu sistēmas organiskām slimībām (mielīti, mielopātijas, audzēji u.c.), defekācijas centra, kas atrodas tiltā, bojājumu dēļ attīstās smagi aizcietējumi.
   Hipodinamiskie aizcietējumi ir sastopami novājinātiem pacientiem, kas ilgstoši atrodas gultas režīmā, pie novājēšanas, vēderpreses trūcēm, daudzkārt dzemdējušām sievietēm, veciem cilvēkiem.
   Proktogēnie aizcietējumi ir nosacītas ar anorektālās apvidus bojājumu: hemoroīdi, anālas fisuras, proktīts, paraproktīts, taisnās zarnas izkrišana u.c.
   Ja rodas mehāniskie šķēršļi izkārnījumu masas virzīšanai, to sauc par mehāniskiem aizcietējumiem. Galvenais iemesls ir resnās zarnās audzēji. Šādi aizcietējumi nav atkarīgi no psihogēniem faktoriem un tos pavada sāpes vēderā, nespēks, novājēšana, anēmija, paātrināts eritrocītu grimšanas ātrums. Ja ir konstatētas šādas bīstamas pazīmes vai ja aizcietējums bez redzama iemesla sācies nesen (pēdējo 12 mēnešu laikā), īpaši pacientiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem, jādomā par organiska rakstura slimības izraisītu aizcietējumu un visos šajos gadījumos jāveic padziļināta iekšējo orgānu izmeklēšana. Citi cēloņi, kas varētu izsaukt šāda tipa aizcietējumus ir resnās zarnās striktūras pēc čūlu sadzīšanas, starpzarnu fistulas, zarnas nospiešanas no ārpuses ar dzemdes vai piedēkļu audzējiem, saaugumu slimība.
   Aizcietējumi ir raksturīgi tādām resnās zarnās attīstības anomālijām kā Hiršprunga slimība, papildus colon sigmoideus cilpas, zarnas dubultošana, taisnās zarnas ahalazija u.c. Hiršprunga slimības pamatā ir zarnas sieniņas intramurālās nervu sistēmas iedzimta anomālija. Rezultātā rodas ievērojams visas resnās zarnās vai tās daļas paplašinājums, ko parasti pavada muskuļslaņa paresninājums tajos zarnas posmos, kas atrodas proksimālāk no paplašinājuma. Bojātos zarnas laukos, kur trūkst inervācija, nav peristaltikas vai ievērojami samazināta tās amplitūda, cieš zarnas propulsīvas īpašības, attīstās distrofiskie un vēlāk sklerotiskie procesi. Biežāk šos procesus novēro sigmoidā zarnā (dolihosigma), bet var būt skarta visa resnā zarnā (dolihocolon). Šim patoloģiskajam stāvoklim ir raksturīgi neatlaidīgi progresējoši aizcietējumi, kas bieži sākas jau bērnībā. Fekāliju aizture var turpināties mēnesi, ko pavada meteorisms, vēdera palielināšanas, intoksikācija, novājēšana, ir tieksme uz plaušu infekcijām, diafragmas pacelšanas dēļ.
   Fēču aizturi var izsaukt arī sekojošie medikamenti: narkotiskas vielas, antidepresanti, sedatīvie līdzekļi, atropīns un citi holinolītiķi, miorelaksanti, ganglioblokatori, difenīns, MAO inhibitori, kalcija karbonāts, almagēls, dzelzs preparāti, kalcija kanālu blokatori, antikonvulsanti u.c.
Aizcietējumi arī attīstās pie šādām neiroloģiskām patoloģijām: izkaisīta skleroze, Parkinsona slimība, hroniska idiopātiska intestināla zarnu obstrukcija, insults, muguras smadzeņu bojājumi; metaboliskie un endokrīnie stāvokļi: hipotireoze, hiperparatireoze, hipokorticisms, cukura diabēts, urēmija; sistēmiskie traucējumi: amiloidoze, sistēmas sarkana vilkēde, skleroderma.
   Ilgstoši aizcietējumi var komplicēties ar anālām fissurām, hemoroīdiem, paraproktītu, sekundāro kolītu, resnās zarnas divertikulozi, fēču akmeņu - koprolītu rašanas. Gados veciem pacientiem sasprindzināšana aizcietējumu laikā var novest līdz stenokardijai un asins izplūdumiem galvas smadzenēs. Nav izslēgta aizcietējumu loma resnās zarnās vēža attīstībā, respektīvi, uz koprostāzes fona var paaugstināties koncerogēnu substanču daudzums un palielinās kontakta laiks ar resnās zarnas gļotādu.
   Kairinātas zarnas sindroms ir viens no sarežģītākajiem zarnu stāvokļiem sakarā ar savu nenoteiktu patofizioloģiju un diagnostikas testu trūkumu. Būtībā kairinātas zarnas sindroms ir hroniska saslimšana, kas atkārtojas, bet norit bez nopietnām sekām. Šīs patoloģijas gadījumā var būt zarnu spazmas, kas ietekmē to kustību.
   Problēmas ar zarnu funkcijām (Hroniskie idiopātiskie aizcietējumi). Daži pacienti cieš no hroniskiem aizcietējumiem, kas neatbild uz standartu terapiju. Šis stāvoklis, ko sauc par hronisku idiopātisku aizcietējumu, var būt saistīts ar hormonāla fona traucējumiem, kā arī ar resnās zarnas, taisnās zarnas vai anusa inervāciju un/vai muskuļslaņa patoloģiju. Funkcionālie aizcietējumi var būt gan bērniem gan pieaugušiem, toties tos biežāk novēro pieaugušām sievietēm. Colonic inertia un tranzīta aizture ir divi funkcionālo traucējumu tipi, ko izsauc zarnu muskulatūras aktivitātes samazināšanas. Šie sindromi var ietekmēt visu zarnu, bet var lokalizēties tikai colon sigmoideum lejasdaļā. Funkcionālos traucējumus, kas rodas rectum un anus struktūru patoloģijas dēļ, sauc par anorektālām disfunkcijām vai anismusu. Šo disfunkciju dēļ, rectum un anus muskulatūra nespēj atslābināties un izvadīt fekālijas.  
  
Īpašas situācijas:

  • Grūtnieces. Sievietes grūtniecības laikā bieži cieš no aizcietējumiem hormonālas pārkārtošanas dēļ vai tāpēc, kā smaga dzemde saspiež zarnas.
  • Gados veci cilvēki. Aizcietējumi gados veciem cilvēkiem bieži vien nav saistīti ar vecumu, bet pieaug tādi aizcietējumus veicinošie faktori, kā hroniskās slimības, nekustīgums, neiroloģiski un psihiskie traucējumi, medikamentu lietošana, neadekvāts uzturs. Gados veciem cilvēkiem aizcietējumi attīstās 5 reizes biežāk nekā jauniem.
  • Bērni. Šai pacientu grupai visbiežāk novēro funkcionālās ģenēzes zarnu darbības traucējumus.
  • Guļoši slimnieki (sirds patoloģija, spinālie slimnieki)
  • Cukura diabēta slimnieki.
  • Aizcietējumi pēc vēdera vai mazā iegurņa orgānu operācijas.

   Caurejas līdzekļu pārmērīga lietošana. Šī situācija ir kopēja cilvēkiem, kas ir noraizējušās par savu zarnu kustībām. Caurejas līdzekļi parasti nav vajadzīgi un var radīt pieradumu. Šādā gadījumā zarnas „paļaujas" uz caurejas līdzekļiem. Pie tām, šie līdzekļi var bojāt nervu šūnas, kas atrodas zarnu sieniņā un iejaukties zarnu dabiskās kontraktēšanas spējās. Šo iemeslu dēļ, arī klizmas regulāra lietošana var novēst pie normālas zarnu funkcijas iztrūkuma.

Diagnostika

Diagnozes uzstādīšanai ir svarīgi:

   Noprecizēt anamnēzi (ROME II kritēriji), dzīvesveids, neiroloģiskās slimības vai traucējumi (traumas, ievainojumi), psihisks stāvoklis, seksuālas perversijas, vardarbības vai trauma, pastāvīgas defekācijas vēlme, neparastas tieksmes, uzvedības traucējumi, depresija/somatizācija, sākums (pēkšņs vai ilgstošs): pēkšņs sākums var norādīt uz anālas atveres obstrukciju, ģimenes anamnēze (aizcietējumi radiniekiem). Ir vērts uzdot pacientam sekojošie jautājumi:

o Cik ilgi Jums jau ir aizcietējumi?
o Cik dienas pāriet starp vēdera izejām?
o Vai Jūsu stāvoklis pasliktinās, kad Jūs nervozējiet?
o Kādas krāsas, formas un konsistences ir Jūsu izkārnījumi?
o Vai vēdera izejas laikā Jums parādas asiņošana no taisnās zarnas?
o Vai Jums ir arī vēdera sāpes?
o Vai Jums bija kādas ķirurģiskas manipulācijas vai ievainojumi?
o Kādus medikamentus Jūs lietojāt regulāri?
o Vai Jūs lietojāt kafiju vai alkoholu? Vai Jūs smēķējat?
o Vai Jums ir arī kādas citas sūdzības?

Fizikālā izmeklēšana

- perkusija (konstatējot meteorismu jāapsver iespēja par organiska rakstura zarnu slimību, kura var kavēt zarnu satura virzību )
- palpācija :var sapalpēt ar fēcēm pildītas zarnas (jādiferencē no zarnu jaunveidojuma)
- auskultācija (ļoti skaļi zarnu peristaltikas trokšņi var liecināt par daļēju zarnu nosprostojumu)
- rektāla izmeklēšana (fekāliju konsistence, citu veidojumu atradne: tumors, hemoroīdi, plīsumi, fistulas, prolapss; asins piejaukums, sfinktera tonuss)

 NB. Visiem pacientiem ar aizcietējumiem ir obligāta digitāla rektāla izmeklēšana

 Papildu izmeklējumi

- fēču analīze (nopietni novērtēt! Izskats, krāsa, forma, daudzums)
- irigoskopija: izvērtēt vai izslēgt obstrukciju, megakolonu, papildus lokveida zarnu, izmainītas haustrācijas ( KZS pacientiem ir normāls haustrāciju garums, inerta zarna -zarna pagarināta, haustrāciju garums ir mazāks)
- zarnu pasāža
- zarnas satura tranzīta laiks (ar neabsorbējamiem marķieriem)
- kolonoskopija vai sigmoskopija ar biopsijām (tumors, stenozes, obstrukcijas, iekaisumi, fisūras), kolorektāla vēža „zelta standarts"
- melni-brūna zarnas gļotādas pigmentācija (melanoze)
- fekāliju svars (pārbaudot 3 dienās < par 100 g vidēji liecina par aizcietējumiem)

 NB. Anorektālās zonas funkcionālā diagnostika tikai grūtos gadījumos

- funkcionālā diagnostika (anorektāla manometrija, lekteomiogrāfija, defekografija):
   - anorektālā manometrija (Hiršprunga slimības gadījumā rektoanālais reflekss nav nomākts)
   - elektromiografija (spastiska maza iegurņa orgānu disfunkcija)

  Organiskas, metaboliskas un endokrīnu orgānu slimības jāizslēdz ar

- testu uz slēptām asinīm fēcēs
- asins analīzēm
- vairogdziedzera funkcijas analīzēm
- kalcija līmeņa noteikšanu serumā

   Līdz šim nav skaidrs, kādiem no testiem dod priekšroku, izmeklējot slimniekus ar aizcietējumiem.
   Kairinātas zarnas sindroms, piemēram, ir viens no sarežģītākajiem zarnu stāvokļiem sakarā ar savu nenoteiktu patofizioloģiju un diagnostikas testu trūkumu. Anorektālā manometrija, defekografija un elektromiografija, kā arī zarnu satura tranzīta laika izvērtēšana ir komplekss, kas prasa laiku un papildus līdzekļus, tāpēc ikdienā šiem testiem īpašas nozīmes nav.

Ārstēšana.

   Pieejamie pētījumi pārsvara koncentrēti uz dzīvesveida un diētas korekciju, probiotikām un dažādu caurejas līdzekļu izmantošanu. Pašreizējas aizcietējumu ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Diemžēl drošu datu par caurejas līdzekļu pilnīgu nekaitīgumu (ja šos līdzekļus lieto ilgstoši) nav.
   Ja ir konstatēta organiska rakstura slimība, kas izraisījusi aizcietējumu, tad jāveic mērķtiecīgi pasākumi šis slimības likvidēšanai (ārstēšanai).
   Funkcionāla aizcietējumu ārstēšana galvenokārt ir simptomātiska. Ārstēšanas uzdevums ir atjaunot normālu zarnas darbību ne izmantojot klizmas vai caurejas līdzekļus. Pēc iespējas vajag atteikties no medikamentiem, kas provocē aizcietējumus (kalcija kanālu blokatoru, psihotropo līdzekļu nevajadzīga lietošana). Ir vērts rakstīt uztura un vēderizeju dienasgrāmatu. Gastrokoliskā refleksa stimulācija (apmeklēt tualeti pēc ēdienreizēm). Resnās zarnas masāža (ko slimnieks katru dienu veic pats). Nostiprināt ikdienas zarnu darbību un NEDRĪKST IGNORĒT defekācijas tieksmi.
   Tomēr šie pasākumi bieži vien ir nepietiekami un nākas lietot medikamentus. Aizcietējumu ārstēšanai izmanto laktulozi (osmotisks caurejas līdzeklis, fizioloģiski stimulē zarnu motorisko darbību, stimulē acidofilās floras augšanu, mazina intoksikāciju, šo medikamentu var lietot ilgstoši), polietilēngikolu saturoši līdzekļi (zarnu satura uzbriedinoši). Šie produkti neuzsūcas un sekmē zarnu satura uzbriešanu un virzību. Arī šos caurejas līdzekļus var lietot ilgstoši. Citus caurejas līdzekļus (piemēram, sennu, vēdera izejas stimulējošais līdzeklis) jācenšas lietot tikai tad, ja iepriekšējie (lietoti katrs atsevišķi vai kopā) nav ļāvuši likvidēt aizcietējumu. Ir nepieciešams kontrolēt to lietošanu. Protams, ka jebkurš medikaments, caurejas līdzeklis var izsaukt sekojošus blakus efektus: zarnas satura uzbriedinošiem līdzekļiem tas ir gāzes, uzpūsts vēders; zarnu motorikas stimulējošiem līdzekļiem - vēdera sāpes un krampji; osmotiskiem caurejas līdzekļiem - gāzes, krampji un diskomforts vēdera dobumā.

NB. Lietojot zarnas satura uzbriedinošas caurejas līdzekļus, jālieto pietiekoši daudz šķidruma, lai izvairītos no zarnu aizsprostojuma.

   Probiotiku regulāra lietošana, jo tas stimulē zarnu motilitāti. Mikroflora gastrointestinālo tranzītu ietekmē ar veselu virkni tiešu un netiešu mehānismu, piemēram, gaistošo taukskābju veidošanos, pH izmaiņu.
   Alternatīva medicīna ietilpst sevī homeopātiju (Calcarea carbonica, Nux vomica, Silica, Brionija, Lycopodium), adatu terapiju, hiropraktīku, masāžu un fizikālas procedūras. Toties šo metožu pielietošana ir ļoti individuāla.
Ķirurģiska ārstēšana (izteikti elongēta sigma, idiopātisks megakolons, cekuma perforācijas risks). Izšķirties par operācijas var tikai pēc gastroenterologa konsultācijas.

Prevencija.

   Jāzina, kas ir normāla defekācija, kad nav jālieto caurejas līdzekļi
   Jālieto labi sabalansētu dietu, kurā ir kviešu pilngraudi, svaigi augļi un dārzeņi. Aizcietējumi reti kad prasa neatliekamo medicīnisko palīdzību. Līdz ar to, mainot ēšanas režīmu, respektīvi, pievienojot ēdienam šķiedrvielas bieži var atrisināt problēmu. Toties pievienot ar šķiedrām bagātus produktus vajag uzmanīgi, lai izvairītos no vēdera uzpūšanos un meteorismiem. Ar šķiedrvielām bagāti produkti ir augļi (āboli, persiki, avenes, mandarīni), dārzeņi (ķirbis, brokoļi, rožu kāposti, burkāni, puķu kāposti, spināti), pākšaugi, graudaugi (zirņi, zemas krūmu pupiņas, pilngraudu graudaugi - auzu pārslas, klijas)

   Jālieto pietekošs šķidruma daudzums (2-3 l. dienā)

   Būtu vēlams regulāri nodarboties ar vingrošanu

   Laiku, kas paredzēts tualetes vizītēm, pavadīt bez steigas

   Nedrīkst ignorēt defekācijas tieksmi

Noslēgums.
 
   Pacientu, kas cieš no aizcietējumiem un tādēļ lūdz ārsta palīdzību ir ļoti daudz. Diemžēl prakse rada, ka bieži līdz galam noskaidrot aizcietējuma izraisītājfaktorus ir ļoti grūti, pat izmantojot visas iespējamas mūsdienīgas diagnostikas metodes. Tādēļ ārsti un slimnieki nereti izvēlas vieglāko ceļu un cenšas izlīdzēties ar caurejas līdzekļiem. Līdz ar to panākt gaidīto rezultāta bieži vien neizdodas. Tādēļ ir jāatceras, ka katru gadījumu ir jāizskata individuāli, jo ir jāārstē pacientu nevis slimību.

Literatūra.
1.A. Danilāns. „Pa gastroenteroloģijas džungļu tākām plecu pie pleca ar ekspertiem Juri Pokrotnieku, Jeļenu Derovu un Aldi Puķīti", 2005
2.N.Skuja, A. Danilāns, G. Geldnere. „Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija", 1999
3.Б.И.Шулутко. „Внутренняя медицина"
4.Bleser S, Brunton S, Carmichael B, Older K, Rasch R, Steele J. Management of chronic constipation: Recommendations from a consensus panel. J Fam Pract. 2005 Aug;54(8):691-8.
5.Muller-Lissner SA, Kamm MA, Scarpignato C, Wald A. Myths and misconceptions about chronic constipation. American Journal of Gastroenterology 100: 232-242, 2005.
6.Higgins PD, Johanson JF. Epidemiology of constipation in North America: a systematic review. Am J Gastroenterol. 2004 Apr;99(4):750-9.
7.Rao SS. Constipation: evaluation and treatment. Gastroenterol Clin North Am. 2003; 32(2): 659-683.
8.Kamm MA. Constipation and its management. British Medical Journal 2003;327:460-462.
9.Diehl DL. Acupuncture for gastrointestinal and hepatobiliary disorders. J Altern Complement Med. 1999;5(1):27-45.
10.European Scientific Cooperative on Phytotherapy (ESCOP). Psyllii semen: Psyllium seed. Monographs on the Medicinal Uses of Plant Drugs. 1997
11.Hillemeier C. An overview of the effects of dietary fiber on gastrointestinal transit. Pediatr. 1995:997-999.
12.Peter W. K. Wong, MD; Shailesh Kadakia, MD. How to deal with chronic constipation: A stepwise method of establishing and treating the source of the problem. POSTGRADUATE MEDICINE VOL 106 / NO 6. NOVEMBER 1999.
13.Harris MS. The evaluation and treatment of constipation. Prac Gastroenterol 1998;22(8):12-7
14.Camilleri M, Thompson WG, Fleshman JW, et al. Clinical management of intractable constipation. Ann Intern Med 1994;121(7):520-8
15.Tramonte SM, Brand MB, Mulrow CD, et al. The treatment of chronic constipation in adults: a systematic review. J Gen Intern Med 1997;12(1):15-24
16.Patel RS, Rao SS. How useful are tests of anorectal function in the management of defecation disorders? (Abstr) Gastroenterology 1994;106(4 Pt 2):A554
17.Rao SS, Welcher K, Happel J. Effects of biofeedback therapy on anorectal function in obstructive defecation. (Abstr) Gastroenterology 1995;108(4):A674

JAUNUMI
Pagarinām X Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa agrīnās reģistrācijas laiku!

Esam sadzirdējuši kolēģus, kas pārāk ilgi baudījuši vasaru un palaiduši garām iespēju izdevīgi reģistrēties mūsu Jubilejas pasākumam, tāpēc Kongresa Organizācijas Komiteja ir pieņēmusi lēmumu pagarināt agrīno reģistrācijas laiku līdz pat...

sīkāk
X Latvijas Gastroenteroloģijas kongress ar starptautisku dalību

Gastroenteroloģijas Atbalsta biedrībai un Gremošanas Slimību biedrībai ir gods Jums paziņot, ka ir atvērta X Jubilejas Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa ar Starptautisku dalību ON-LINE reģistrācija.   Visiem kolēģiem, kuri reģistrēsies X LGK...

sīkāk
Tēžu iesniegšanas termiņš

Cien. koléģi! Sakarā ar augstu interesi, tēžu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 03. 11. 2019.

sīkāk
Portāla administrators
Copyright © 2003 - 2022 GEAB. All Rights Reserved.

Hosted by SHOSTING