Žurnāls / Caurejas jeb katartiskie un karminatīvie līdzekļi farmakologu skatījumā

Gastroenteroloģijas Aktualitātes 2002; 8:3-8

CAUREJAS JEB KATARTISKIE UN KARMINATĪVIE LĪDZEKĻI FARMAKOLOGU SKATĪJUMĀ
Profesors Indulis Purviņš Santa Purviņa


Caurejas jeb katartiskos līdzekļus
(gr. catharos - tīrs; katarze - tīrīšana, caureja) lieto akūtu un hronisku aizcietējumu novēršanai, toksisku vielu izvadīšanai no zarnām saindēšanās gadījumā, kā arī pirms zarnu un mugurkaulāja rentgenoloģiskas izmeklēšanas un ārstēšanās laikā ar prettārpu līdzekļiem. Šo līdzekļu lielākā daļa darbojas, kairinot zarnu gļotādas receptorus un izraisot reflektorisku zarnu peristaltikas pastiprināšanos.

Pēc darbības mehānisma caurejas līdzekļus iedala 3 grupās:

1) vielas, kas izraisa zarnu gļotādas receptoru ķīmisku kairinājumu (piemēram, rīcineļļa, fenolftaleīns, bisakodils, dehidroholskābe, krūkļa mizas, sennas lapu un rabarberu saknes preparāti);

2) „pildvielas", kas palielina zarnu satura apjomu, vienlaicīgi to šķidrinot, tādējādi arī kairinot zarnu receptorus mehāniski (piemēram, kviešu klijas, linu sēklas, agaragars, makrogols, karboksimetilceluloze, nātrija un magnija sulfāts, ko ieņem kopā ar lielāku daudzumu ūdens);

3) ķīmiski inertas eļļas un citas „slīdvielas", kas, sajaucoties ar zarnu saturu, to mīkstina un paaugstina slīdamību (piemēram, minerāleļļas, vazelīneļļa, šķidrais parafīns, glicerīns) un nātrija dioktilsulfosukcināts (dokusāts).

Savukārt pēc darbības lokalizācijas caurejas līdzekļus iedala 4 grupās:

1) līdzekļi, kas darbojas visā zarnu garumā (piemēram, magnija sulfāts, kviešu klijas, linsēklas, karboksimetilceluloze, makrogols);

2) līdzekļi, kas darbojas galvenokārt tievajās zarnās (piemēram, rīcineļļa);

3) līdzekļi, kas darbojas galvenokārt resnajā zarnā (piemēram, krūkļa mizas un sennas lapu preparāts, fenolftaleīns un bisakodils);

4) vietējas darbības līdzekļi, ko lieto miniklizmu (pa 5 - 10 ml) vai rektālu svecīšu veidā pie aizcietējumiem taisnajā zarnā (piemēram, glicerīns jeb glicerols).

Akūta aizcietējuma, kā arī vienreizējas pielietošanas nepieciešamības gadījumā (piemēram, pirms rentgenoloģiskas izmeklēšanas) parasti lieto sāļu caurejas līdzekļus (piemēram, magnija sulfātu), rīcineļļu, bisakodilu un tā metabolītu nātrija pikosulfātu. Hroniska aizcietējuma gadījumā, kad „vēders iziet" retāk kā trīs reizes nedēļā, lieto caurejas līdzekļus, kas iedarbojas uz resno zarnu. Šajā gadījumā caurejas līdzekļi tiek lietoti regulāri daudzus gadus, tāpēc nedrīkst šādiem mērķiem izmantot preparātus, kas traucē barības vielu uzsūkšanos.

Tā kā barības vielas pārsvarā uzsūcas tievajās zarnās, nedrīkst sistemātiski lietot tādus caurejas līdzekļus, kas ietekmē tievās zarnas, proti, sāļu caurejas līdzekļus un rīcineļļu. Caurejas līdzekļu kopīgās kontrindikācijas ir zarnu aizsprostojums jeb īleus, akūts vēders, apendicīts un citu vēdera dobuma orgānu iekaisums. Tos neiesaka lietot ilgstoši (arī hronisku aizcietējumu gadījumā), jo var attīstīties ūdens-sāļu vielu maiņas un barošanās traucējumi, kā arī resno zarnu atonija tā saucamā „apburtā loka" veidā. „Apburtā loka" veidošanās caurejas līdzekļu ilgstošas lietošanas gadījumā Pēc izcelsmes visus caurejas līdzekļus var iedalīt neorganiskos, organiskos un sintētiskos līdzekļos. Neorganiskās vielas ir sāļu caurejas līdzekļi magnija sulfāts (angļu sāls) un nātrija sulfāts (glaubersāls - pēc ieviesēja - 17. gs. vācu ārsta Johana Rūdolfa Glaubera), kuri viegli šķīst ūdenī. Šie līdzekļi zarnās disociē, veidojot jonus, kuri vāji uzsūcas (Mg2+ un SO42-). Tāpēc, ja šos preparātus iedzer pietiekamā daudzumā (15 - 20 g), kuņģī un zarnās rodas liela minēto jonu koncentrācija, kuras dēļ zarnās paaugstinās osmotiskais spiediens, kas savukārt traucē šķidruma uzsūkšanos.

Zarnu satura tilpums palielinās, un tiek ierosināti zarnu sieniņas mehanoreceptori, kas izsauc zarnu peristaltikas pastiprināšanos. Sāļu caurejas līdzekļus parasti lieto kopā ar 1 - 2 glāzēm ūdens. Efekts tad rodas ātrāk, parasti pēc 2 - 4 stundām. Sāļu caurejas līdzekļus lieto akūta aizcietējuma gadījumā, kā arī saindējoties caur gremošanas traktu, jo šie līdzekļi aizkavē toksisko vielu uzsūkšanos. Bez tam sāļu caurejas līdzekļus lieto kopā ar prettārpu līdzekļiem, ārstējot, piemēram, lenteņu invāziju.

Sāļu caurejas līdzekļus nedrīkst lietot sistemātiski, jo, kavējot barības vielu uzsūkšanos un veicinot dažādu jonu izdali, tie var traucēt organisma barošanos un izraisīt „apburto loku". Magnija sulfātu nedrīkst lietot, ja ir nieru mazspēja. Šajā gadījumā magnija jonus, kas tomēr nedaudz uzsūcas, nieres no organisma neizvada un parādās to resorbtīvā darbība - narkotisks efekts ar elpošanas nomākuma pazīmēm.

Bez jau minētajiem preparātiem aizcietējuma gadījumos lieto arī magnija oksīdu, magnija hidroksīdu, magnija citrātu un nātrija fosfātu (fosfosodu). Organiskas vielas ir augu izcelsmes caurejas līdzekļi, pie kuriem pieder augu eļļas (piemēram, rīcineļļa) un antraglikozīdus saturošie preparāti (piemēram, krūkļa mizas ekstrakts un sennas lapu uzlējums), kā arī žults un žultsskābju preparāti (piemēram, dehidroholskābe).

Rīcineļļa
ir viens no visdrošākajiem caurejas līdzekļiem, kas pie tam darbojas maigi, neradot zarnu iekaisumu. To pazina jau senie indieši un senie ēģiptieši, bet Eiropā tā kļuva pazīstama tikai 18. gs. beigās. Rīcineļļu iegūst no rīcinauga (rīcina) Ricinus communis sēklām, kas satur ap 50% eļļas. Tā ir iedzeltena, pabieza, ar nepatīkamu garšu un sastāv galvenokārt no rīcinolskābes triglicerīda. Veca rīcineļļa satur daudz brīvu taukskābju un rada vemšanu. Rīcinauga sēklas satur arī ļoti indīgo toksalbumīnu rīcinu, kas, izspiežot sēklas, eļļā tomēr nepāriet. Šī viela pēc jebkuras ievades rodas hemorāģisku gastroenterītu ar vemšanu un caureju, kā arī sirdsdarbības un elpošanas pavājināšanos, krampjus, komu un pat nāvi. Cilvēks var saindēties pat no vienas sēklas, bet bērnam 5 norītas sēklas var būt jau nāvīgas. Dažu valstu specdienesti izmanto rīcinu slepkavībām kā organismā ļoti grūti atklājamu vielu.

Rīcineļļa, atšķirībā no pārējām augu eļļām, piemēram, saulespuķu un olīveļļas, lietota iekšķīgi 15 - 30 ml devā, izraisa spēcīgu caureju. Šo darbību izskaidro ar to, ka duodēna alkāliskās sulas un lipāzes ietekmē rīcineļļa sašķeļas glicerīnā un kairinošajā rīcinolskābē, kas ierosina tievo zarnu un daļēji arī resno zarnu pastiprinātu peristaltiku. Savukārt nesašķeltā eļļa padara izkārnījumus gludus un samazina ricinolskābes kairinātājdarbību. Pašu rīcinolskābi nevar lietot, jo tai ir vēl riebīgāka garša un smaka nekā rīcineļļai, bet, dota iekšā, tā rada nelabumu un vemšanu. Rīcineļļa, līdzīgi citām taukeļļām, spēcīgi iztukšo arī žultspūsli. Rīcineļļas laksatīvā (caureju izraisošā) darbība parādās 2 - 4 stundas pēc tās iedzeršanas. Rīcineļļa atšķirībā no sāls caurejas līdzekļiem vienreizējas ieņemšanas gadījumā būtiski netraucē barības un citu vielu uzsūkšanos zarnās, bet taukos šķīstošo vielu uzsūkšanās pat pastiprinās. Tāpēc rīcineļļu nedrīkst lietot saindēšanās gadījumā ar taukos šķīstošām vielām, kā arī lenteņu izdzīšanas laikā ar toksisko melnās ozolpapardes ekstraktu.

Rīcineļļu nedrīkst dot grūtniecības laikā, jo tā var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Rīcineļļu parasti lieto akūta aizcietējuma gadījumā, sevišķi bieži bērniem (5 - 15 ml vienā reizē), kā arī pirms zarnu un mugurkaulāja rentgenoloģiskas izmeklēšanas. Rīcineļļu lieto arī dzemdību darbības reflektoriskai stimulēšanai. Tādā gadījumā dod iekšķīgi pa 40 - 50 ml. Augu izcelsmes caurejas līdzekļi ir arī antraglikozīdus saturošie preparāti. Ir zināmi vairāki augi, kuru darbīgās vielas - antrahinoni emodīns un hrizofānskābe rodas antraglikozīdu šķelšanās rezultātā. Tie kairina resno zarnu interoreceptorus, tādējādi izraisot šo zarnu pastiprinātu peristaltiku. Caurejas efekts parādās pēc 8 - 12 stundām.

Visbiežāk lieto krūkļa mizas (Cortex Frangulae), rabarberu saknes (Radix Rhei) un sennas jeb Aleksandrijas lapu (Folia Sennae) preparātus, piemēram, senadu (seneidu), regulaksu, glaksenu un pursenīdu, kā arī brīvu antrahinona preparātu dantronu (dorbānu, modānu). Šo preparātu darbīgās vielas daļēji uzsūcas tievajās zarnās un pēc tam izdalās resnajās zarnās, papildus stimulējot to peristaltiku. Parasti šos preparātus lieto pirms gulētiešanas, un to efekts izpaužas otrās dienas rītā. Jāatzīmē, ka dantronu saturošos caurejas līdzekļus daudzās valstīs nelieto, jo eksperimentos ar dzīvniekiem ir pierādīta to kancerogenitāte.

Antrahinonu preparātu galvenā lietošanas indikācija ir hronisks aizcietējums. Bieži tos nozīmē ilgai lietošanai, jo tie būtiski neietekmē tievās zarnas un netraucē barības vielu uzsūkšanos. Kā caurejas līdzekli izteiktu aizcietējumu gadījumā izmanto kombinēto preparātu «Kafiolu», kas satur sennas antrahinonus, plūmju augļu pektīnus un mīkstinošo vazelīneļļu. To lieto vienreizēji vai arī 10 - 14 dienu ilgu kursu veidā. Preparāts var radīt lēkmjveidīgas sāpes vēderā. Līdzīgs kombinēts preparāts ir «Mucīns», kura galvenās sastāvdaļas ir krūkļa augļu ekstrakts un mizas pulveris, kā arī sennas lapu un žults pulveris.

Laksatīva darbība piemīt arī žultsskābju preparātam dehidroholskābei, kuras izraisītais efekts parādās pēc 8 - 12 stundām. Kā caurejas līdzekli lieto arī laktulozi (bifiterālu, cefulaku, dufalaku, hektulozi, hronulaku, laktofalku, laktufloru, normāzi) - sintētisku disaharīdu - fruktozes-6-galaktozīdu, kuras darbība pēc 10 - 20 g ieņemšanas parādās pēc 8 - 10 stundām. Laktulozes metabolīti paaugstina osmotisko spiedienu un veicina zarnu piepildīšanos ar šķidrumu, līdz ar to stimulējot zarnu peristaltiku.

Bez tam laktuloze pazemina resnās zarnas satura pH, tādējādi veicinot amonjaka jonizēšanos par NH4+ un līdz ar to tā samazinātu absorbciju. Efektīvs caurejas līdzeklis ir arī saharīds sorbitols, kas devā 1g/kg ir izvēles līdzeklis enterālas intoksikācijas pacientiem. No sintētiskajiem caurejas līdzekļiem lieto difenolu preparātus fenolftaleīnu (darolaksu, laksogēnu, merilaksu, purgofēnu, purgēnu, trilaksu, 1902), bisakodilu (bilaksu, dulkolaksu, fenolaksu, florisānu, laksadīnu, laksanīnu, laksoreksu, megalaksu, pirilaksu, stadalaksu, tempolaksu, 1953), nātrija pikosulfātu (gutalaksu, laksoberālu, regulaksu) un reizēm arī izatīna atvasinājumu izafenīnu (eulaksīnu, fenizānu, laksaseptolu, neolaksu, prulaksu). Pēdējo preparātu gan daudzās valstīs vairs nelieto. Šo līdzekļu tabletes lieto katru dienu vai pārdienās, parasti pirms gulētiešanas, jo to iedarbība sākas aptuveni pēc 8 stundām.

Fenolftaleīns
uzsūcas tievajās zarnās un pēc tam izdalās resnajā zarnā, kur darbojas kairinoši uz receptoriem. Preparātu panes labi, taču, ilgstoši lietojot, tas var nelabvēlīgi ietekmēt nieres. Iespējamas arī alerģiskas reakcijas. Pie tam pacienti jābrīdina, ka viņu urīns un fēces var būt rozā krāsā. Fenolftaleīna spēju atklāt mazgājošo līdzekļu sārmaino komponentu klātbūtni uz medicīniskajiem instrumentiem izmanto „fenolftaleīna provē" - vienā no pirmssterilizācijas attīrīšanas kvalitātes noteikšanas metodēm. Sārmaino vielu klātbūtnē 1% fenolftaleīna šķīdumā parādās rozā krāsojums.

Bisakodilu
tabletēs parasti lieto pirms gulētiešanas, jo iedarbība parādās pēc 6 - 8 stundām, bet svecītēs no rīta, kad laksatīvais efekts parādās stundas laikā. Ja bisakodilu izmanto zarnu iztīrīšanai pirms operācijas vai rentgenoloģiskas izmeklēšanas, tad to nozīmē tabletēs pirms gulētiešanas un otrā rītā rektālās svecītēs. Reizēm preparāts var izraisīt spastiskas sāpes vēderā, t. i., ja tablete sabrūk kuņģī un atbrīvojas kairinošie difenoli. Tāpēc tabletes nedrīkst sakošļāt un lietot kopā ar pienu un antacīdiem līdzekļiem.

Bisakodila svecītes var izraisīt dedzinošu sajūtu taisnajā zarnā, tāpēc tās nedrīkst nozīmēt akūta proktīta (taisnās zarnas iekaisuma) un hemoroīdu iekaisuma gadījumā. Tā kā bisakodils pastiprina resnās zarnas sekrēciju un peristaltiku, tas tiek uzskatīts arī par karminatīvu līdzekli (skatīt tālāk). Jauns līdzeklis obstipāciju ārstēšanā pieaugušajiem ir makrogols 4000 (forlakss, fortranss, polietilēnglikols). Tas ir lielmolekulārs etilēna oksīds, kas zarnās veido ūdeņraža saites ar ūdeni, palielina ūdens saturu hīmusā un līdz ar to darbojas kā osmotisks caurejas līdzeklis.

Makrogols 4000 palielina hīmusa tilpumu, pie tam nemainot tā bioloģiskos rādītājus, it īpaši neizraisot elektrolītu zudumu ar izkārnījumiem. 10 - 20 g preparāta ieņemšana (parasti iepriekš šķīdinot glāzē ūdens) izraisa efektu pēc 24 - 48 stundām, bet regulāra tā lietošana normalizē zarnu trakta tranzītu nedēļas laikā. Lielākās devās (60 - 70 g litrā ūdens) atkārtoti (3 - 4 reizēs) makrogols kpš 1980. gada tiek izmantots zarnu skalošanai pirms endoskopiskas un radioloģiskas izmeklēšanas, pirms zarnu operācijas, kā arī gremošanas trakta dekontaminācijai (atindēšanai) pēc saindēšanās ar šajā sistēmā nokļuvušām vielām. Pēc jaunākās klasifikācijas rīcineļļu, antrahinona, difenola un žultsskābju preparātus pieskaita pie antiabsorbtīviem un sekretogogiem caurejas līdzekļiem.

Tas nozīmē, ka tie bez receptoru tiešās kairinošās darbības vēl arī kavē šķidruma un nātrija absorbciju zarnās, kā arī veicina šķidruma, nātrija, hlora, kālija un kalcija ieplūšanu zarnu lūmenā. Līdz ar to palielinās zarnu satura tilpums, kas iestiepj zarnu sieniņu, reflektoriski izraisot to peristaltikas pastiprināšanos. Caurejas līdzekļus lietojot ilgstoši, var izveidoties pierašana. Tāpēc iesaka pārmaiņus lietot dažādus caurejas līdzekļus.

Tomēr, pirms ķerties pie regulāras caurejas līdzekļu lietošanas (sākot ar „pildvielu", piemēram, linu sēklu, kviešu kliju, karboksimetilcelulozes u. c.), diētā jāiekļauj grūti sagremojami balastvielām bagāti produkti, kā arī jāpiekopj aktīvs kustībām pilns dzīves ritms. Karminatīvie līdzekļi Meteorisma jeb gāzu uzkrāšanās zarnās un vēdera uzpūšanās gadījumos no seniem laikiem lieto tā saucamos karminatīvos līdzekļus (lat. carminare - tīrīt), kuri pastiprina ne tikai gremošanas trakta dziedzeru sekrēciju, bet arī stimulē tā peristaltiku un mazina zarnu spazmas, tādējādi novēršot gāzu uzkrāšanos.

Pie šiem līdzekļiem pieder dažādu augu, piemēram, ķimeņu augļu (Fructus Carvi), anīsu augļu (Fructus Anisi), fenheļa lakstu (Herba Foeniculi), piparmētru lapu (Folia Menthae piperitae) un diļļu augļu (Fructus Anethi) pagatavojumi. To sastāvā esošās ēteriskās eļļas izraisa spazmolītisku efektu, kas mazina meteorisma parādības. Mūsdienās meteorisma novēršanai izmanto arī putudzēsējus - virsmas aktīvus līdzekļus, kuri atvieglo zarnu satura pārvietošanos. Zināms, ka viens no gāzu uzkrāšanās cēloņiem ir to sīku pūslīšu un hīmusa sajaukuma veidošanās. Šāda putveida maisījuma transports zarnās ir apgrūtināts. Putu dzēsēju pretputu darbības ietekmē notiek fāzu atdalīšanās, kā rezultātā samazinās zarnu satura putošanās, un tā kustība uz priekšu uzlabojas.

Uzskata, ka šādi darbojas hidrofobais silikona preparāts dimetikons (busāls, ceolāts, dimetilpolisiloksāns, dimetilsilikons, dimetilsiloksāns, egrosāns, elugāns, espumisāns, espumizāns, heloflāts, lefakss, meteosāns, sabsimplekss, simetikons, simikols), kas samazina gāzu pūslīšu virsmas spriegumu, veicina to saplūšanu, kā arī veido dimetikona aizsargplēvīti visā kuņģa zarnu trakta gļotādas virsmā. Dimetikons kopā ar papaverīnam līdzīgo alverīnu ir «Meteospazmilā» (1964). ko lieto pacientiem ar „kairinātu zarnu sindromu" - zarnu darbības traucējumiem (vēdersāpēm, gāzu uzkrāšanos pēc ēšanas, aizcietējumu vai caureju).

Par šiem traucējumiem sūdzas apmēram 40% gastroenteroloģiskā profila pacientu, pie tam sievietes 3 - 4 reizes biežāk nekā vīrieši. Attīstīto valstu iedzīvotājiem kairināto zarnu sindroma sastopamība arvien pieaug. Zināmu uzlabošanos meteorisma gadījumā dod adsorbējošā līdzekļa aktivētās ogles lietošana, kas saista uz savas virsmas zarnu gāzes. Par karminatīvu līdzekli tiek uzskatīts arī iepriekš apskatītais caurejas līdzeklis bisakodils.
JAUNUMI
Pagarinām X Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa agrīnās reģistrācijas laiku!

Esam sadzirdējuši kolēģus, kas pārāk ilgi baudījuši vasaru un palaiduši garām iespēju izdevīgi reģistrēties mūsu Jubilejas pasākumam, tāpēc Kongresa Organizācijas Komiteja ir pieņēmusi lēmumu pagarināt agrīno reģistrācijas laiku līdz pat...

sīkāk
X Latvijas Gastroenteroloģijas kongress ar starptautisku dalību

Gastroenteroloģijas Atbalsta biedrībai un Gremošanas Slimību biedrībai ir gods Jums paziņot, ka ir atvērta X Jubilejas Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa ar Starptautisku dalību ON-LINE reģistrācija.   Visiem kolēģiem, kuri reģistrēsies X LGK...

sīkāk
Tēžu iesniegšanas termiņš

Cien. koléģi! Sakarā ar augstu interesi, tēžu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 03. 11. 2019.

sīkāk
Portāla administrators
Copyright © 2003 - 2022 GEAB. All Rights Reserved.

Hosted by SHOSTING