Žurnāls / Videokapsulas endoskopija: jauna mode vai nepieciešamība?

Videokapsulas endoskopija: jauna mode vai nepieciešamība?

Aleksejs Derovs, Jeļena Derova, Ināra Gude, Viktorija Basmanova, Juris Pokrotnieks

Ievads.
   Gastroenteroloģija, kā vairākas citas medicīnas nozares, nemitīgi attīstās. Pēdējos piecos gados šajā sfērā tika panākti aizraujoši sasniegumi slimību skrīningā, diagnostikā un ārstēšanā. Raksta autori vēlas aplūkot samēra jaunu diagnostikas metodi - videokapsulas endoskopiju (VKE), kas aizvien straujāk ienāk klīniskajā gastroenteroloģijā.

Vēsture.
   Pirmais endoskops, ko 1907. gadā noprezentēja Bruening, bija nelokāms aparāts, kas ar vispārēju narkozi ļāva apskatīt augšējo gremošanas traktu [1]. Pagāja pusgadsimts optiskās stikla šķiedras ieviešana attēlu un apgaismojuma pārvadei bija revolucionārs notikums endoskopiju attīstībā. Būs vajadzīgi vēl divdesmit gadi pirmā kolonoskopa tehnoloģiskai attīstībai.   
   Būtiskais solis uz priekšu norisinājās 1999. gadā, kad parādījās pirmā video kapsula [2], ar kuru palīdzību varēja vizualizēt tievās zarnas, kas līdz tam brīdim bija gremošanas trakta „melnais caurums". Tievās zarnas diezgan grūti izmeklēt tās garuma dēļ (3-5 metri) [3]. Līdz kapsulas endoskopijas izstrādāšanas, tās mēģināja izmeklēt vai nu ar enteroskopa palīdzību (push enteroscopy), kas ir garāk par standarta elastīgu endoskopu (215 cm) un līdz ar to varēja apskatīt par 80-120 cm dziļāk no flexura duodenojejunalis vai 30% gadījumos arī visu tievo zarnu. Vai arī varēja veikt intraoperatīvu enteroskopiju, kas prasīja vispārēju anestēziju un laparatomiju. Radioloģiskas metodes - bārija izmeklēšana un enteroclysis ļauj netieši izmeklēt tievās zarnas, bet tiem ir maza diagnostiskā nozīme. Uz doto brīdi pasaulē ir veiktas vairāk par 10 000 kapsulas endoskopiju [4,5,6].

Pats kapsulas endoskops.
   Kā uzbūvēta video kapsula vai „videokapsulas endoskops"? Video kapsula tiešām ir līdzīga lielai kapsulai ~11x26 mm ar svaru ~4 gr., kas iztur gremošanas fermentu iedarbību. To norijot, kapsula pārvietojas pa gremošanas traktu ar peristaltikas palīdzību, fotografējot gremošanas trakta gļotādu. Tā satur mini videokameru, gaismas ierīci, attēlošanas ierīci, kas pārraida attēlus uz devējiem, kas atrodas uz vēdera priekšējas sienas. ~8-10 stundu laikā (vidējais kapsulas endoskopijas ilgums) kapsula nofotografē ~50 - 55 tūkstošu digitālo attēlu. Procedūras beigās ārsts atvieno pacientu no devējiem un pārraksta visus datus no reģistrētāja uz darba staciju un izanalizē iegūto materiālu. Videokapsulas objektīva redzes lauks ir 140o un 8-kārtīgs palielinājums. Pati kapsula izdalās no organisma dabiskā ceļā 8-72 stundu laikā. Transgastrālais laiks ir 8-184 minūtes (vidēji 61 minūte), tievo zarnu tranzīta laiks ir 183-393 minūtes (vidēji 251 minūte) [7,8].

Kapsulas endoskopija vs. konvencionālas izmeklēšanas metodes.
    Kapsulas endoskopija rekomendēja sevi kā laba izmeklēšanas metode un salīdzinot ar citām zarnu izmeklēšanas metodēm (enteroskopija [60], bārija kontrastizmeklēšana, kompjutertomogrāfiska enteroklīze, magnētiska rezonanse) patoloģiju vizualizēšanā un atpazīšanā pārliecinoši līderē (45-76% pret 1-52%) [9]. Rezultātā 2001. gadā Amerikas Savienotās Valstīs VKE ieguva atzīšanu no FDA (Food and Drug Administration) [10].
   Divbalonu enteroskopija (push and pull enteroscopy), kas arī ir samērā jauna metode, ļauj apskatīt visas tievās zarnas vai nu caur cavum oris, veicot paplašinātu gastroskopiju, vai caur anālo atveri, veicot paplašinātu ileokolonoskopiju. Padziļināta izmeklēšana ir iespējama pateicoties sekojošām divu enkurojošo balonu piepūšanām endoskopa distālā galā. Šī procedūra var būt veikta ar vietēju vai vispārēju anestēziju un vidējais endoskopijas laiks ir 75 minūtes.   
   Procentuāli pozitīvo diagnožu skaits ir līdzīgs kapsulas endoskopijai, bet divbalonu enteroskopijai ir priekšrocība, jo ļauj veikt terapeitiskas endoskopiskas intervencijas. Diemžēl sliktas zarnu trakta sagatavošanas dēļ, paātrināts vai samazināts zarnu tranzīts vai kapsulas orientācija pret bojājuma vietu var veicināt diagnostiskas kļūdas.

Kapsulas endoskopijas indikācijas.
A. Tievo zarnu slimības.
1. Neskaidras etioloģijas gastrointestināla asiņošana. Primārā un biežāka indikācija ir gastrointestināla asiņošana no neskaidra avota.  Neskaidras etioloģijas asiņošana sastāda ~5% no visas gastrointestinālas asiņošanas un tiek raksturota kā identificēta asiņošanas (atkārtotas vai persistējošas) avota trūkums pēc parastas augšējas vai apakšējas endoskopijas (~30-50% pacientiem neizdodas ar konvencionālām metodēm atrast asiņošanas avotu) [11]. Kā arī pacientiem ar neskaidru asiņošanu var būt arī skaidri redzama asiņošana (hematomesis, hematochezia, melena) vai ilgstoši pozitīva reakcija uz slēptām asinīm fekālijās un/vai dzelzs deficīta anēmija. Kā tika parādīts pēdējā pētījumā ar 100 pacientiem ar neskaidras etioloģijas asiņošanu, kapsulas endoskopijas ieguvums izskatās lielāks pacientiem ar akūtu neskaidru asiņošanu salīdzinot ar hronisku slēptu asiņošanu, respektīvi, 92% - uzstādītu diagnožu pret 42%. Biežāka patoloģiskā atradne ir vaskulāras malformācijas (angiodisplāzija) un iekaisīgas zarnu slimības. Tādējādi, VKE palīdz izvēlēties optimālu taktiku slēptas gastrointstinālas asiņošanas gadījumos un izvairīties no vairāk sarežģītākām un riskantām izmeklēšanām. Pamatojoties uz pirmītēja pētījuma, vislabākais VKE laiks slēpto asiņošanu diagnostikai ir no 2 līdz 14 dienām pēc asiņošanas [11-19].

2. Krona slimība. Prakse rāda, ka kapsulas endoskopija ir teicams palīgs Krona slimības tievo zarnu bojājumu diagnostikā, it īpaši, kad augšēja un apakšēja endoskopija nedod rezultātu [20-27]. Pēc pētījumu datiem, pozitīvo diagnožu skaits pielietojot šo metodi pacientiem ar Krona slimību un pacientiem ar aizdomām par Krona slimību ir attiecīgi 43% un 71%. Kā arī rezultāti ir labāki salīdzinot šo metodi ar push enteroskopiju [7] un enteroklīzi [26,27]. Līdz ar to VKE palīdz pārzināt un kontrolēt slimības gaitu. Kapsulas aiztures risks šiem pacientiem sastāda ~5%.   
   Neskatoties uz visu iepriekš minēto, ir daži strīda jautājumi, ko jāatrisina. Pirmkārt, false-pozitīvu un false-negatīvu rezultātu koeficients vēl nav aprēķināts. Citiem vārdiem sakot, ne visas čūlas, ko atrod nozīme Krona slimību, un ne visas biopsijas ir apstiprināti. Pielietojot kapsulas endoskopiju, diferenciālai diagnozei Krona slimības līdzīgas patoloģijās jābūt sīki izstrādātai.
   Jānodrošina pilna slimības vēsture un nepieciešami testi, lai izšķirtos par Krona slimības esamību. Turklāt, nevajadzētu pārvērtēt gļotādas novirzes Krona slimības gadījumā, it īpaši, ja pacients lieto nesteroidālus pretiekaisuma līdzekļus (NPL). NPL lietošanu jāpārtrauc 2 mēnešiem pirms procedūras. Otrkārt, no tehniska viedokļa, VKE ne dod iespēju paņemt audu gabaliņu (biopsiju). Līdz ar to, šim mērķim var būt nepieciešama push vai divbalonu enteroskopija biopsiju veikšanai. Treškārt, zelta standarta tests, lai salīdzinātu ar VKE, vēl nav ideāls.

3. Celiakija. Daži pētījumi liecina, ka kapsulas endoskopija varbūt ļoti noderīga celiakijas gadījumā, jo kapsulas endoskops uzņem attēlus ļoti tuvu tievās zarnas gļotādu sieniņai, līdz ar to var iegūt ļoti kvalitatīvas un tīras gļotādu bildes [28-32]. Turklāt, pateicoties palielinājumam (1:8) var ļoti labi redzēt tievo zarnu gļotādas bārkstiņas. Var tikt konstatētas gan primāras gļotādas izmaiņas, ko sauc par villozu atrofiju („skalpētas" bārkstiņas - angl. scalloping, plaisas, lēzena gļotāda, cirkulāro gļotādas kroku zudums un granularitāte) [28] un tādas ar celiakiju asociētas komplikācijas, kā čūlainais jejunoileīts, enteropātija, asociēta T-šūnu limfoma un tievo zarnu adenokarcinoma [30]. Metodes jūtība un precizitāte bārkstiņu bojājumu noteikšana celiakijas gadījumā būs augstāk, ja VKE datus interpretēs pieredzējis speciālists [28]. Uz doto brīdi vēl nav pētījumu, kas salīdzinātu kapsulas endoskopiju un konvencionālu endoskopiju celikaijas slimību gadījumos, bet mēs zinām, ka palielinošā endoskopija ir labāka par konvencionālu endoskopiju pie tādām diagnozēm [29]. Citas potenciālas indikācijas celiakijas gadījumā ietver sevī slimības komplikācijas. Pacients ar celiakiju un nespecifiskiem trauksmes simptomiem, tādiem kā persistējošas abdominālas sāpes, anēmija vai asiņošana gūst labumu no izmeklējuma, kas var izmeklēt visas tievās zarnas. Komplikāciju spektrs ko šinī gadījumā var konstatēt ar VKE palīdzību ir neapšaubāmi plašāks, nekā izmantojot citas diagnostiskas modalitātes. Kaut gan dažreiz ir grūti spriest vai dotas komplikācijas tika izsauktas celiakijas dēļ vai ir atsevišķa parādība.
   Noslēgumā, balstoties uz maziem pētījumiem, gribētos pateikt, ka VKE nodrošina tievo zarnu gļotādas detalizētus attēlus, kas var atvieglot celiakijas un to komplikāciju novērtēšanu [30].

4. Hereditāras polipozes (Peutz-Jeghers) sindroms. Videokapsula var tikt izmantota hereditāras polipozes sindroma gadījumos, lai diagnosticētu polipus tievajās zarnās. Pēdējā laikā noskaidrots, ka šai metodei ir vairāki ieguvumi Peutz-Jeghers sindroma gadījumos salīdzinot ar rentgenoloģiskiem izmeklējumiem [33]. Cits pētījums, kas salīdzināja VKE ar kodol-magnētisko rezonansi pierādīja, ka abām šīm metodēm ir līdzīga precizitāte polipu, kuri ir lielāki par 15 mm, noteikšanā. Toties, polipus ar izmēru 5 mm līdz 15 mm diagnostikā ir ievērojami lielāka kapsulas endoskopijai un polipus ar izmēru mazāk par 5 mm var diagnosticēt tikai ar kapsulas endoskopiju [34]. Kaut gan izmantojot magnētisko rezonansi var precīzāk izmērīt polipu izmērus un to lokalizāciju. Aizvien vairāk ir pētījumu, kuri apstiprina  kapsulas endoskopijas iespējas pacientiem ar ģimenes polipozi un hereditāras polipozes sindromu diagnostikā [35,36].

5. Tievo zarnu audzēji. Tievo zarnu audzēju diagnostika ir jauna videokapsulas endoskopijas indikācija. Pirms VKE ievešanas tievo zarnu audzēji tika konstatēti reti (saskaņā ar radioloģiskiem pētījumiem diagnosticēti tikai ~1% pacientiem) [37]. Šie audzēji bieži tika diagnosticēti vai nu vēlākas attīstības stadijās vai atklāti nejauši laparatomijas vai biopsijas laikā. Līdz ar kapsulas endoskopijas parādīšanos šī situācija varētu mainīties. Daži pētījumi rada, ka izmantojot VKE, tievo zarnu audzēju pozitīvu diagnožu skaits palielinājās līdz 6-9% [37-39]. Visbiežākā (80%) indikācija kapsulas endoskopijai pacientiem ar tievo zarnu audzējiem bija slēpta asiņošana no gastrointestinālā trakta. Lielāka tievo zarnu audzēju daļa (60%) bija ļaundabīga: adenokarcinomas, karcinomas, melanomas, limfomas un sarkomas. Labdabīgie audzēji (40%) bija gistomas (angl. - gastrointestinal stromal tumors), hemangiomas, hamartromas un adenomas. Tādējādi, gadījumos ar neskaidras etioloģijas asiņošanu no gremošanas trakta jāapsver tievo zarnu audzēja iespējamību un pacientu jāsūt uz kapsulas endoskopijas izmeklējumu [37-44].

6. Ar nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) saistītie stāvokļi. Ievērojamas blakus parādības un gremošanas trakta patoloģiskie bojājumi var būt izsaukti NSPL lietošanas dēļ. Viens no pētījumiem rada, ka kapsulas endoskopija ir noderīga šo bojājumu diagnostika. Biežākais bojājuma veids (40% gad.) bija gļotādas fisūras. Citi bojājumi bija apsārtušas gļotādas krokas (angl. - reddened folds), petēhijas, „atkailināta", bezbārkstiņu (angl. - denuded) gļotāda, asins zarnas lūmenā, čūlas un intestināla diafragma [45]. Citā līdzīga pētījumā ar VKE palīdzību varēja noteikt nelielas plaisas zarnu gļotādā 55% pacientu, kas lietoja naproksēnu, 16% pacientu, kas lietoja celecoxibu un 7% placebo pacientu, kas nelietoja NSPL [46]. VKE parādīja, ka NSPL bīstamība ir lielāka un biežāka, nekā bija parādīts iepriekšējos pētījumos, kuros pieradījumā izmantoja ileoskopiju kolonoskopijas laikā vai autopsijas datus. Tālākie pētījumi ir vajadzīgi, lai precizētu, kā iepriekšminētie bojājumi asociējas ar dzelzs deficīta anēmiju un hipoalbuminēmiju hronsiku NSPL lietotāju vidū [47].

7. Dažas citas indikācijas. Dažādi tievo zarnu bojājumi tika aprakstīti izmantojot video kapsulas endoskopijas metodi. Vairāki klīniskie gadījumi demonstrē metodes derīgumu diagnosticējot tādas patoloģijas, kā Meckeļa divertikuls, zarnu tuberkuloze, askarīdu invāzija un aortoduodenāla fistula [48-51]. Daži centri arī pielietoja kapsulas endoskopiju kuņģa zarnu trakta funkcionālo traucējumu diagnostikā pacientiem pēc transplantācijas vai ar neskaidras etioloģijas vēdera sāpēm un diareju. Metodes vērtība pie šādām indikācijām vēl nav pierādīta.

8. Pediatriskas patoloģijas. VKE pediatru praksē pagaidām izmanto daudz retāk, nekā pieaugušajiem. Pārsvarā to mēģina pielietot pie tādām indikācijām kā Krona slimība un neskaidras etioloģijas asiņošana no gremošanas trakta. Informācija par VKE pielietošanu bērniem ir iegūta no atsevišķiem klīniskiem gadījumiem vai maziem pētījumiem. Mazā pētījumā ar bērniem 12 līdz 16 gadu vecumā VKE deva labāku rezultātu Krona slimības izraisītu bojājumu diagnostikā, salīdzinot ar gastroskopiju, kolonoskopiju ar ileoskopiju un enteroklīzi [52]. Cits pētījums ir pieradījis, ka VKE ir precīza un neinvazīva pieeja bērniem līdz 10 gadu vecumam slēpto tievo zarnu bojājumu diagnostika. Drošības ziņā VKE var būt ierobežota pielietošana gados jauniem pacientiem, jo tomēr ir iespējams, ka kapsulai var būt grūti pārvietoties cauri gremošanas traktam, respektīvi, var rasties grūtības šķērsojot pylorus un ileocekālo vārstuli [53].

B. Ezofageālas videokapsulas. Ezofageālas videokapsulas, kas speciāli tika konstruētas, lai diagnosticētu barības vada patoloģijas, klīnikā ienāca pavisam nesen [54-58]. Ņemot vērā, ka kapsula pārvietojas caur barības vadu ļoti strauji un līdz ar to iegūst maz attēlu, šīm kapsulām ir pa kamerai katrā galā. Pacients nedrīkst ēst 2 stundas pirms procedūras. Kapsulu norij guļus stāvoklī un paliek šajā pozīcijā vēl 2 minūtes un tad lēnam ceļas par 30o un paliek šādā stāvoklī vēl uz divām minūtēm. Pieceļoties katras 2 minūtes par 30o, līdz pacients ir vertikāli, izmeklējumam aizņemot ~6 minūtes. Pa to laiku, videokapsula nemitīgi uzņem attēlus no abiem kapsulas galiem ar frekvenci 14 attēli sekundē [59]. Dotajā brīdī vissološākās indikācijas ir gastroezofageāla refluksa slimība un Bereta (Barett) barības vads. ASV šīs indikācijas  apstiprināja FDA (Food and Drug Administration) pēc Eliakim et al. publicēta pētījuma  [54]. Metodes jūtīgums un precizitāte bija ļoti augstas pie abām indikācijām, respektīvi, 100% un 80%. Šie dati tika apstiprināti vēlākajos pētījumos  [58]. Tomēr jāuzmanās no viltus-negatīviem rezultātiem īsa segmenta Bereta barības vada gadījumā. Citas barības vada patoloģijas (piem. varices) arī var diagnosticēt ar VKE, bet šajos gadījumos ar VKE nevar veikt terapeitiskas intervencijas [55].
 
Kapsulas endoskopijas kontrindikācijas/ierobežojumi
   Vienmēr ir jāizsver iespējamie ieguvumi un risks. Nedrīkst aizmirst brīdināt pacientu, ka ap 2% gadījumos kapsulu nākas evakuēt ar ķirurģijas palīdzību.
A. Kapsulas aiztures risks:
1. Pacienti, kuri nav spējīgi izteikt piekrišanu
2. Pacienti, kam rentgenoloģiskas izmeklēšanas vai iepriekšējas specifiskas izmeklēšanas laikā konstatēts nosprostojums, pārliecinošs sašaurinājums, adhēzijas un/vai divertikuļi kuņģzarnu traktā, kas var ietekmēt kapsulas endoskopa pārvietošanos
3. Pacienti, kuriem ir veikta abdomināla ķirurģija
4. Pacienti, kuriem nevar veikt ķirurģiju
5. Grūtnieces
6. Pacienti ar nopietni traucētu kuņģa-zarnu trakta pasāžu
B. Pacienti, kuriem ir grūtības ar rīšanu. Kapsulas endoskops var nejauši nokļūt trahejā.
C. Pacienti, kuri izmanto aparatūru, kuru var ietekmēt radio transmisija (piem., kardiostimulatori un citas implantētas elektriskas medicīniskas ierīces). Kapsulas endoskopam nav veikti drošības testi ar šādu aparatūru.

Piesardzības pasākumi kapsulas endoskopijas pacientiem.
   Dienu pirms izmeklējuma vajadzētu atturēties no ēšanas un dzeršanas, sākot vismaz 8, labāk 12 stundas pirms izmeklējuma. Izmeklējuma dienā pirms kapsulas endoskopijas - neēst un nedzert (izņemot ūdeni). Endoskopa kapsula satur metāliskas daļas. Kamēr kapsula atrodas ķermenī, jāturas pa gabalu no ierīcēm (piemēram, MRI aparatūra), kuru izmantošanai metālisku priekšmetu nēsāšana ir aizliegta. Citādi var rasties orgānu bojājumi. Nedrīkst ēst 4 stundas pēc endoskopa kapsulas norīšanas. Jāizvairās no radio- viļņus pārraidošu ierīču (piem., ieejas bez atslēgas, mājas drošības sistēmas, tālvadības pulti, bezvadu austiņas, amatieru radio u.c.) ietekmes uz antenas plāksnēm. Mijiedarbības dēļ ar radioviļņiem var tikt traucēta kapsulas endoskopa signālu pārvade uz pieraksta aparatūru.

Pirmā pieredze ar „Olympus Endocapsule" Latvijā.
   Kopš 2006. gada 17. jūlija P. Stradiņa KUS ir veiktas 6 videokapsulas endoskopijas. Pacienti - 1 vīrietis un 5 sievietes. Vidējais pacientu vecums bija 40,83 ± 15,78. 3 pacienti bija ar Krona slimību, 1 pacients ar Peutz-Jeghers sindromu, 1 - ar tievo zarnu audzēju, 1 - ar neskaidras etioloģijas anēmiju. Visi pacienti panesa endoskopiju labi: kapsulu bija viegli norīt, procedūras laikā pacienti neatzīmēja sāpes vai diskomfortu, nekonstatēja nekādas blakusparādības. Endokapsula izdalās no organisma dabiskā ceļā 12-96 stundu laikā. Kapsulas darbības laiks vidēji bija ~9,5 stundas. Visiem pacientiem kapsula sasniedza ileocekālo zonu.
   Krona slimības gadījumos tika atrastas aktīva iekaisuma pazīmes tievajās zarnās: petehijas, granulomatozu gļotādu, atrofiskas tievo zarnu gļotādas rajonus, lineāras čūskaveida čūlas (1.endofoto). Vienam pacientam Krona slimības pazīmes tievajā zarnā netika atrastas.
   Slimniekam ar Peutz-Jeghers sindromu, tievajās zarnās tika vizualizēti vairāki dažāda lieluma polipi (2.,3.endofoto), kā arī kapsulas ilgstošu aizturi atsevišķās tievās zarnas daļās (lūmenu daļēji obturējoši polipi?). Jāatzīmē, ka polipa lielumus kapsulas endoskopija noteikt neļauj.
   Pacientam ar aizdomām par tievo zarnu audzēju tika konstatēts strikturējošs tumors ileum distālajā galā. Pacientam ar neskaidras etioloģijas anēmiju netika atrasta asiņošanas vieta, bet tika atrasti vairāki atrofijas lauki tievajās zarnās, kas norādīja uz celiakiju.

Noslēgumā.
   Kapsulas endoskopija ir jauna diagnostiskās endoskopijas modalitāte, kas patreiz tiek adoptēta plašai klīniskajai praksei.
   Kapsulas endoskopija būtiski atšķiras no konvencionālās endoskopijas metodēm ar to, ka ir pasīva, - nav vadāma t.i., pasīva diagnostika.
   Kapsulas endoskopija ir mazinvazīva, labi panesama un aizpilda informatīvo „nišu" gadījumos, kad ar citiem izmeklējumiem nepietiek.
   Dažas jaunas daudzsološas indikācijas ļauj prognozēt, ka kapsulas endoskopijas nozīme gastrointestināla trakta patoloģiju diagnostikā pieaugs.
   Videokapsulas endoskopijas patreiz Latvijā var veikt tikai Paula Stradiņa KUS Gastroenteroloģijas centrā.

   Pateicība „Olympus Latvija" un personiski Dr. Inesei Rikšai par iespēju ārstiem Jeļenai Derovai un Aleksejam Derovam stažēties Hamburgas Eppendorfa klīniskā universitātes slimnīcā pie vadošiem speciālistiem šinī jomā dr. med. Uwe Seitz un prof. Shoendra un iegūt sertifikātu endokapsulas izmeklējumiem.

Literatūra

1. Chen T. The history of gastroenterology: Parthenon Publishing group, 1995

2. Iddan G, Meron G, Glukhovsky A, Swain P. Wireless capsule endoscopy. Nature 2000;405:417

3. Ginsberg GG, Barkun AN, Bosco JJ, Isenberg GA, Nguyen CC, Petersen BT, Silverman WB, Slivka A, Taitelbaum G. Wireless capsule endoscopy: August 2002. Gastrointest Endosc 2002;56:621-4

4. Costamagna G,Shah SK,Riccioni ME,Foschia F,Mutignani M,Perri V, et al.A prospective trial comparing small bowel radiographs and videocapsule endoscopy for suspected small bowel disease.Gastroenterology2002;123:999-1005.

5. Delvaux M, Fassler I, Gay G. Clinical usefulness of the endoscopic video capsule as the initial intestinal investigation in patients with obscure digestive bleeding: validation of a diagnostic strategy based on the patient outcome after 12 months. Endoscopy 2004;36:1067-73.

6. Nolan DJ, Traill ZC. The current role of the barium examination of the small intestine. Clin Radiol 1997;52:809-20.

7. Rey JF, Kuznetsov K, Vazquez.Ballesteros E. Olympus capsule endoscope for small and large bowel exploration. Los Angeles, California, USA: DDW, May 2006

8. Reena Sidhu, David S Sanders, Mark E McAlindon. Gastrointestinal capsule endoscopy: from tertiary centres to primary care. doi:10.1136/bmj.332.7540.528 2006;332;528-531 BMJ

9. Lewis BS, Eisen GM, Friedman S. A pooled analysis to evaluate results of capsule endoscopy trials. Endoscopy 2005;37:960-5

10. Napierkowski JJ, Maydonovitch CL, Belle LS, Brand WT, Jr., Holtzmuller KC. Wireless capsule endoscopy in a community gastroenterology practice. J Clin Gastroenterol 2005;39:36-41

11. Rockey DC. Occult gastrointestinal bleeding. N Engl J Med 1999; 341:38±46

12. Pennazio M, Santucci R, Rondonotti E et al. Outcome of patients with obscure gastrointestinal bleeding after capsule endoscopy: report of 100 consecutive cases. Gastroenterology 2004; 126: 643±653

13. Bresci G, Parisi G, Bertoni M et al. The role of video capsule endoscopy for evaluating obscure gastrointestinal bleeding: usefulness of early use. J Gastroenterol 2005; 40: 256±259

14. Hara AK, Leighton JA, Sharma VK et al. Small bowel: preliminary comparison of capsule endoscopy with barium study and CT. Radiology 2004; 230: 260±265

15. VanGossum A, Francois E, Schmit A, Deviere J. A prospective comparative study between push enteroscopy in patients with obscure occult/overt digestive bleeding: Results of a prospective, blinded, multicenter study [abstract]. Gastrointest Endosc 2002; 55: AB88

16. Mergener K, Schembre DB, Brandabur JJ et al. clinical utility of capsule endoscopy ± a single center experience. Am J Gastroenterol 2002; 97:S299

17. Ell C, Remke S, May A et al. The first prospective controlled trial comparing wireless capsule endoscopy with push enteroscopy in chronic gastrointestinal bleeding. Endoscopy 2002; 34: 685

18. Hartmann D, Schnidt H, Bolz G et al. A prospective two center study comparing wireless capsule endoscopy with intraoperative enteroscopy in patients with obscure GI bleeding. Gastrointest Endosc 2005; 61:826

19. Triester S, Leighton J, Leontiadis G et al. A meta.analysis of the yield of capsule endoscopy compared to other diagnostic modalities in patients with obscure gastrointestinal bleeding. Am J Gastroenterol 2005; 100: 2407±2418

20. Fireman Z, Mahajna E, Broide E et al. Diagnosing small bowel Crohn's disease with wireless capsule endoscopy. Gut 2003; 52: 390±392

21. Herrerias JM, Caunedo A, Rodriguez.Tellez Met al. Capsule endoscopy in patients with suspected Crohn's disease and negative endoscopy. Endoscopy 2003; 35: 564±568

22. Liangpunsakul S, Chadalawada V, Rex DK et al. Wireless capsule endoscopy detects small bowel ulcers in patients with normal results from state of the art enteroclysis. Am J Gastroenterol 2003; 98:
1295±1298

23. Lewis B, Legnani P, Gralnek IM et al. The Crohn's disease endoscopic scoring index: a new disease activity scale [abstract]. Gastroenterology 2004; 126: A124

24. Chong AKH, Taylor A, Miller A et al. Capsule endoscopy vs. push enteroscopy and enteroclysis in suspected small.bowel Crohn's disease. Gastrointest Endosc 2005; 61: 255±261

25. Buchman AL, Miller FH, Wallin A et al. Videocapsule endoscopy versus barium contrast studies for the diagnosis of Crohn's disease recurrence involving the small intestine. Am J Gastroenterol 2004; 99:
2171±2177

26. Marmo R, Rotondano G, Piscopo R et al. Capsule endoscopy versus enteroclysis in the detection of small bowel involvement in Crohn's disease: a prospective trial. Clin Gastroenterol Hepatol 2005; 3: 772

27. Dubcenco E, Jeejeebhoy K, Petroniene R et al. Capsule endoscopy findings in patients with established and suspected small.bowel Crohn's disease ± correlation with radiologic, endoscopic, and histologic findings. Gastrointest Endosc 2005; 62: 538±544

28. Petroniene R, Dubcenco E, Baker J et al. Given capsule endoscopy in celiac disease: evaluation of diagnostic accuracy and interobserver agreement. Am J Gastroenterol 2005; 100: 685±694

29. Seigel LM, Stevens PD, Lightdale CJ et al. Combined magnification endoscopy with chromoendoscopy in the evaluation of patients with suspected malabsorption. Gastrointest Endosc 1997; 46: 226±230

30. Culliford A, Daly J, Diamond B et al. The value of wireless capsule endoscopy in patients with complicated celiac disease. Gastrointest Endosc 2005; 62: 55±60

31. Kesari A, Bobba RK, Arsura EL. Video capsule endoscopy and celiac disease. Gastrointest Endosc 2005; 62,: 796±797

32. Howdle PD, Holmes GK. Small bowel malignancy in coeliac disease. Gut 2004; 53: 470±

33. Mata A, Liac J, Castells A et al. A prospective trial comparing wireless capsule endoscopy and barium contrast series for small bowel surveillance in hereditary GI polyposis syndrome. Gastrointest Endosc 2005;61: 721±725

34. Caspari R, Von Falkenhausen M, Krautmacher C et al. Comparison of capsule endoscopy and magnetic resonance imaging for the detection of polyps of the small intestine in patients with familial adenomatous polyposis or with Peutz±Jeghers' Syndrome. Endoscopy 2004; 36:1054±1059

35. Schulmann K, Hollerbach S, Kraus K et al. Feasibility and diagnostic utility of video capsule endoscopy for the detection of small bowel polyps in patients with hereditary polyposis syndromes. Am J Gastroenterol 2005; 100: 27±37

36. Burke A, Santisi J, Church J, Levinthal G. The utility of capsule endoscopy small bowel surveillance in patients with polyposis. Am J Gastroenterol 2005; 100: 1498±1502

37. Barkin JS, Friedman S. Wireless capsule endoscopy requiring surgical intervention: the world's experience. Am J Gastroenterol 2002; 97:A83

38. Bailey AA, Debinski H, Appleyard M et al. Diagnosis and outcome of small bowel tumors found by capsule endoscopy ± a three center Australian experience. J Gastroenterol Hepatol 2004; 19 (suppl 10): A231 AB77

39. Cobrin GM, Pittman RH, Lewis BS. Diagnosing small bowel tumors with capsule endoscopy. Gastroenterology 2004; 26 (Suppl. 2):AB1322

40. De Mascarenhas MNG, Da Silva LM. Small bowel.tumors diagnosed by wireless capsule endoscopy: report of five cases. Endoscopy 2003; 35:865±868

41. Venkataraman G, Quinn A, Williams J, Hammadeh R. Clear cell sarcoma of the small bowel: a potential pitfall. APMIS 2005; 113: 716±719

42. Coates SW, DeMarco DC. Metastatic carcinoid tumor discovered by capsule endoscopy and not detected by esophagogastroduodenoscopy. Dig Dis Sci 2004; 49: 639±641

43. Pennazio M. Small.intestinal pathology in capsule endoscopy: tumors. Endoscopy 2005; 37: 1008±1017

44. Flieger D, Keller R, May A et al. Capsule endoscopy in gastrointestinal lymphomas. Endoscopy 2005; 37: 1174±1180

45. Maiden L, Thjodleifsson B, Theodors A et al. A quantitative analysis of NSAID.induced small bowel pathology by capsule enteroscopy. Gastroenterology 2005; 128: 1172±1178

46. Goldstein J, Eisen G, Lewis B et al. Video capsule endoscopy to prospectively assess small bowel injury with celecoxib, naproxen plus omeprazole, and placebo. Clin Gastroenterol Hepatol 2005; 3: 133±
141

47. Graham DY, Opekun AR, Willingham FF, Qureshi WA. Visible small intestinal mucosal injury in chronic NSAID users. Clin Gastroenterol Hepatol 2005; 3: 55±59

48. Mylonaki M, MacLean D, Fritscher.Ravens A, Swain P. Wireless capsule endoscopic detection of Meckel's diverticulum after nondiagnostic surgery. Endoscopy 2002; 34: 1018±1020

49. Soares J, Lopes L, Villas.Boas G, Pinho C. Ascariasis observed by wireless capsule endoscopy. Endoscopy 2003; 35: 194

50. Gonzalez.Suarez B, Guarner C, Escudero JR et al. Wireless capsule video endoscopy: a new diagnostic method for aortoduodenal fissure. Endoscopy 2002; 34: 938

51. Nageshwar Reddy D, Siriam PV, Rao GV, Bhaskar Reddy D. Capsule endoscopy appearances of small.bowel tuberculosis. Endoscopy 2003;35: 99

52. Arguelles.Arias F, Gaunedo A, Romero J et al. The value of capsule endoscopy in pediatric patients with a suspicion of Crohn's disease. Endoscopy 2004; 36: 869±873

53. Guilhon de Araujo Sant'Anna AM, Dubois J, Miron MC, Seidman EG. Wireless capsule endoscopy for obscure small.bowel disorders: final results of the first pediatric controlled trial. Clin Gastroenterol Hepatol. 2005; 3: 264±270

54. Eliakim , R , Sharma , VK , Yassin , K et al. M2A esophageal capsule endoscopy is comparable to traditional upper endoscopy in detection of esophagitis and Barrett's esophagus in patients with GERD symptoms [abstract]. Am J Gastroenterol 2004; 99: S3

55. Koslowsky B, Jacob H, Eliakim R, Adler SN. PillCam ESO in esophageal studies: improved diagnostic yield of 14 frames per second(fps) compared with 4 fps. Endoscopy 2006; 38 : 27±30

56. Eisen GM, Eliakim R, Zaman A et al. The accuracy of PillCam ESO capsule endoscopy versus conventional upper endoscopy for diagnosis of esophageal varices: a prospective three.center pilot study. Endoscopy 2006; 38: 31±35

57. Lapalus MG, Dumortier J, Fumex F et al. Esophageal capsule endoscopy versus esophagogastroduodenoscopy for evaluating portal hypertension: a prospective comparative study of performance and tolerance. Endoscopy 2006; 38: 36±41

58. Eliakim R, Sharma VK, Yassin K et al. A prospective study of the diagnostic accuracy of PillCam ESO esophageal capsule endoscopy versus conventional upper endoscopy in patients with chronic gastroesophageal reflux diseases. J Clin Gastroenterol 2005; 39: 572±578

59. Gralnek IM, Rabinovitz , Afik D, Eliakim R. A simplified ingestion procedure for esophageal capsule endoscopy : initial evaluation in healthy volunteers. Endoscopy , 2006 Sep ; 38: 913±918

60. Juris Pokrotnieks. Gastrointestinālā endoskopija. 2000.

JAUNUMI
Pagarinām X Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa agrīnās reģistrācijas laiku!

Esam sadzirdējuši kolēģus, kas pārāk ilgi baudījuši vasaru un palaiduši garām iespēju izdevīgi reģistrēties mūsu Jubilejas pasākumam, tāpēc Kongresa Organizācijas Komiteja ir pieņēmusi lēmumu pagarināt agrīno reģistrācijas laiku līdz pat...

sīkāk
X Latvijas Gastroenteroloģijas kongress ar starptautisku dalību

Gastroenteroloģijas Atbalsta biedrībai un Gremošanas Slimību biedrībai ir gods Jums paziņot, ka ir atvērta X Jubilejas Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresa ar Starptautisku dalību ON-LINE reģistrācija.   Visiem kolēģiem, kuri reģistrēsies X LGK...

sīkāk
Tēžu iesniegšanas termiņš

Cien. koléģi! Sakarā ar augstu interesi, tēžu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 03. 11. 2019.

sīkāk
Portāla administrators
Copyright © 2003 - 2022 GEAB. All Rights Reserved.

Hosted by SHOSTING